izdegt
izdegt -degu [-dȩgu], -dedz, -deg [-dȩg], pag. -degu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
PiemēriMalka krāsnī izdegusi.
- Malka krāsnī izdegusi.
- Izdedzis cigārs.
- Svece ātri izdega.
- Ugunskurs izdega un apdzisa.
1.1.Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
PiemēriPriekšnamā izdegusi spuldze.
- Priekšnamā izdegusi spuldze.
- Elektrības drošinātājs izdedzis.
2.formā: trešā persona Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
PiemēriIzdedzis šķūnis.
- Izdedzis šķūnis.
- Izdegusi garāža.
- Noliktava izdega dažās stundās.
2.1.Aiziet bojā ugunsgrēkā.
PiemēriKarstajā vasarā daudzās vietās izdega meži.
- Karstajā vasarā daudzās vietās izdega meži.
- Degot kūlai, izdega egļu jaunaudze.
3.Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
PiemēriSausajā vasarā izdega pļavas un ganības.
- Sausajā vasarā izdega pļavas un ganības.
- Zāle izdegusi brūna.
- Zeme izdegusi un sausa kā pelni.
3.1.pārnestā nozīmē Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
PiemēriViņš ir iekšēji izdedzis.
- Viņš ir iekšēji izdedzis.
- Dzīves rūpēs izdega mīlestība un jūsma.
4.formā: trešā persona Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
PiemēriBiksēs izdedzis caurums.
- Biksēs izdedzis caurums.