izdegulis
izdegulis [izdȩgulis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
PiemēriUgunskura vietā mētājās izdeguļi.
2.Izsmēķētās cigaretes gals.
PiemēriPelnutrauks bija pilns ar cigarešu izdeguļiem.