izdegt
izdegt -degu [-dȩgu], -dedz, -deg [-dȩg], pag. -degu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
PiemēriMalka krāsnī izdegusi.
1.1.Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
PiemēriPriekšnamā izdegusi spuldze.
2.formā: trešā persona Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
PiemēriIzdedzis šķūnis.
2.1.Aiziet bojā ugunsgrēkā.
PiemēriKarstajā vasarā daudzās vietās izdega meži.
3.Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
PiemēriSausajā vasarā izdega pļavas un ganības.
3.1.pārnestā nozīmē Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
PiemēriViņš ir iekšēji izdedzis.
4.formā: trešā persona Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
PiemēriBiksēs izdedzis caurums.