izdedzināt
izdedzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
PiemēriIzdedzināt galdautā caurumu.
- Izdedzināt galdautā caurumu.
- Ar cigareti izdedzināt dīvānu.
1.1.Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
PiemēriUguns izdedzinājusi koka dobumu.
- Uguns izdedzinājusi koka dobumu.
- Ugunsgrēkā izdedzināts mežs.
- pārnestā nozīmē Dzejnieks izdedzināja sevi.
1.2.Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
PiemēriIzdedzināt mājas un ciemus.
- Izdedzināt mājas un ciemus.
2.formā: trešā persona Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
PiemēriKarstā vasaras saule izdedzinājusi zāli.
- Karstā vasaras saule izdedzinājusi zāli.
- Skatam pavērās saules izdedzināti tīrumi.
3.Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
PiemēriIzdedzināt visu malku.
- Izdedzināt visu malku.
- Izdedzināt pēdējo sērkociņu.
- Visas eglīšu svecītes ir izdedzinātas.