pietrūkt
pietrūkt -trūkstu, -trūksti, -trūkst, pag. -trūku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
PiemēriPietrūkst naudas.
- Pietrūkst naudas.
- Mazliet pietrūka laika, lai pabeigtu darbu.
1.1.Nebūt pietiekamam.
PiemēriPietrūkst drosmes.
- Pietrūkst drosmes.
- Beigās pietrūka spēka.
2.Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
PiemēriMan tevis ļoti pietrūks.
- Man tevis ļoti pietrūks.