pietrūkt
pietrūkt -trūkstu, -trūksti, -trūkst, pag. -trūku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
PiemēriPietrūkst naudas.
1.1.Nebūt pietiekamam.
PiemēriPietrūkst drosmes.
2.Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
PiemēriMan tevis ļoti pietrūks.