nepietikt
nepietikt 3. pers. -tiek, pag. -tika darbības vārds; intransitīvs
Nolieguma darb. → pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
PiemēriNepietikt spēka.
- Nepietikt spēka.
- Nepietiek naudas kārtīgai mašīnai.
- Ar krūts pienu bērnam nepietiek.
- Ar vēlēšanos uzvarēt hokeja spēlē vien nepietika.
- Manu asaru, Asaru nepietiek. Manu asaru nepietiek Šo pasauli izraudāt.