Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nostāvēt
nostāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju darbības vārds; intransitīvs
1.Spēt noturēties stāvus.
PiemēriVecmāmiņai grūti nostāvēt kājās.
  • Vecmāmiņai grūti nostāvēt kājās.
  • Slimnieks nevar nostāvēt.
1.1.Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
PiemēriBērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
  • Bērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
  • Sunim jāprot nostāvēt mierā vairākas minūtes.
1.2.transitīvs Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
PiemēriNostāvēt labu brīdi pie durvīm.
  • Nostāvēt labu brīdi pie durvīm.
  • Visu dienu nostāvēt pie plīts.
  • Nostāvējām visu koncertu kājās.
1.3.Spēt stāvēt, atrasties (kādā stāvoklī).
PiemēriNostāvēt uz vienas kājas.
  • Nostāvēt uz vienas kājas.
  • Nostāvēt uz galvas.
2.formā: trešā persona Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
PiemēriKuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
  • Kuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
  • Ēka nepabeigta nostāvēja vairākus gadus.
  • Nevajadzīgas lietas gadiem ilgi nostāv bēniņos.
Stabili vārdu savienojumiNostāvēt dīkā.