nostāvēt
nostāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju darbības vārds; intransitīvs
1.Spēt noturēties stāvus.
PiemēriVecmāmiņai grūti nostāvēt kājās.
- Vecmāmiņai grūti nostāvēt kājās.
- Slimnieks nevar nostāvēt.
1.1.Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
PiemēriBērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
- Bērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
- Sunim jāprot nostāvēt mierā vairākas minūtes.
1.2.transitīvs Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
PiemēriNostāvēt labu brīdi pie durvīm.
- Nostāvēt labu brīdi pie durvīm.
- Visu dienu nostāvēt pie plīts.
- Nostāvējām visu koncertu kājās.
1.3.Spēt stāvēt, atrasties (kādā stāvoklī).
PiemēriNostāvēt uz vienas kājas.
- Nostāvēt uz vienas kājas.
- Nostāvēt uz galvas.
2.formā: trešā persona Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
PiemēriKuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
- Kuģis visu ziemu nostāvēja ostā.
- Ēka nepabeigta nostāvēja vairākus gadus.
- Nevajadzīgas lietas gadiem ilgi nostāv bēniņos.
Stabili vārdu savienojumiNostāvēt dīkā.
- Nostāvēt dīkā — netikt izmantotam, lietotam.