noņirbēt
noņirbēt 3. pers. -ņirb, pag. -ņirbēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
PiemēriKaut kas noņirbēja starp eglītēm.
- Kaut kas noņirbēja starp eglītēm.
- Aizskrēja, ka kājas vien noņirbēja.
Stabili vārdu savienojumiNoņirbēt acu priekšā. Noņirbēt gar acīm.
- Noņirbēt acu priekšā — uz īsu brīdi būt redzamam.
- Noņirbēt gar acīm — uz īsu brīdi būt redzamam.