noņerkstēt
noņerkstēt -ņerkstu [-ņȩrkstu], -ņerksti [-ņȩrksti], -ņerkst [-ņȩrkst], pag. -ņerkstēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis noņerkstēja, kad gribēju to likt zemē.
2.transitīvs Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
PiemēriPuika reizēm var stundu no vietas noņerkstēt.