noplaiksnīt
noplaiksnīt 3. pers. -ī, pag. -īja darbības vārds; intransitīvs
noplaiksnīties darbības vārds; atgriezenisks
Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
PiemēriNoplaiksnīja zibens.
- Noplaiksnīja zibens.
- Acu priekšā noplaiksnī gaismas stars.
- pārnestā nozīmē Acīs noplaiksnīja naidīgas ugunis.