noplanēt1
noplanēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Planējot nolaisties.
PiemēriPlanieris noplanē zemē.
1.1.transitīvs Planējot nolidot (kādu attālumu).
PiemēriPieredzējuši izpletņlēcēji var noplanēt virs zemes vairāk nekā 200 metru.
1.2.Planējot lidināties un beigt lidināties.
PiemēriLaiku pa laikam virs galvas noplanē kāds vanags.