noplanēt1
noplanēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Planējot nolaisties.
PiemēriPlanieris noplanē zemē.
- Planieris noplanē zemē.
- Bojājumu dēļ lidmašīna noplanēja upē.
1.1.transitīvs Planējot nolidot (kādu attālumu).
PiemēriPieredzējuši izpletņlēcēji var noplanēt virs zemes vairāk nekā 200 metru.
- Pieredzējuši izpletņlēcēji var noplanēt virs zemes vairāk nekā 200 metru.
- Lidvāvere var noplanēt aptuveni 50 metru.
1.2.Planējot lidināties un beigt lidināties.
PiemēriLaiku pa laikam virs galvas noplanē kāds vanags.
- Laiku pa laikam virs galvas noplanē kāds vanags.