noplandīt
noplandīt -u, -i, -a, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
1.Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
PiemēriMeitene pagriezās tā, ka viņas garie mati noplandīja.
1.1.transitīvs Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
PiemēriNoplandīt brunčus.