noplakt
noplakt 3. pers. -plok [-pluok], pag. -plaka intransitīvs, darbības vārds
1.Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriPalu ūdeņi sāk noplakt.
1.1.Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
PiemēriSniegs pavasara saulē strauji noplacis.
1.2.Samazināties, arī izzust.
PiemēriLiesmas pēkšņi noplok kā ar ūdeni aplietas.
1.3.Samazināties; tikt izlietotam.
PiemēriDarbu kaudzīte noplakusi.
1.4.Kļūt klusākam.
PiemēriBalsis pamazām noplaka.
2.Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNiknums, dusmas pamazām noplok.