nopīpēt
nopīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
PiemēriNopīpēt vienu cigareti.
1.1.Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
PiemēriNopīpēt plaušas.
1.2.Notērēt smēķēšanai.
PiemēriNauda tiek nodzerta un nopīpēta.
1.3.Smēķējot nodedzināt.
PiemēriNopīpēts malkas šķūnis.