nopīpēt
nopīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
PiemēriNopīpēt vienu cigareti.
- Nopīpēt vienu cigareti.
- Viņš nopīpē cigarešu paciņu dienā.
1.1.Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
PiemēriNopīpēt plaušas.
- Nopīpēt plaušas.
- Nopīpēta balss.
- Zobi nopīpēti dzelteni.
1.2.Notērēt smēķēšanai.
PiemēriNauda tiek nodzerta un nopīpēta.
- Nauda tiek nodzerta un nopīpēta.
1.3.Smēķējot nodedzināt.
PiemēriNopīpēts malkas šķūnis.
- Nopīpēts malkas šķūnis.