nopīpēt
nopīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
PiemēriNopīpēt vienu cigareti.
1.1.Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
PiemēriNopīpēt plaušas.
1.2.Notērēt smēķēšanai.
PiemēriNauda tiek nodzerta un nopīpēta.
1.3.Smēķējot nodedzināt.
PiemēriNopīpēts malkas šķūnis.