nopilēt
nopilēt -pilu, -pili, -pil, pag. -pilēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNopil pāris lietus lāses.
2.Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
PiemēriAr parafīnu nopilējis svečturis.