nopilēt
nopilēt -pilu, -pili, -pil, pag. -pilēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNopil pāris lietus lāses.
- Nopil pāris lietus lāses.
- No lapām nopil rasas pilieni.
- Ievārījums nopilēja uz galda.
- No matiem nopilēja dažas ūdens pilītes.
- Asinis nopilēja zemē.
2.Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
PiemēriAr parafīnu nopilējis svečturis.
- Ar parafīnu nopilējis svečturis.
- Mētelis nopilējis ar sveču taukiem.