Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nopiķot
nopiķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Noklāt ar piķi, parasti pilnīgi.
PiemēriNopiķot auklas.
  • Nopiķot auklas.
  • Nopiķot jumtu.
2.sarunvaloda, neliterārs Samaksāt; sapiķot.
PiemēriNopiķoju 600 zaļos.
  • Nopiķoju 600 zaļos.
  • Vienmēr atradīsies kāds, kurš varēs nopiķot vairāk.