padarīt
padarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Darīt un pabeigt darīt.
PiemēriPadarīt darbu laikā.
- Padarīt darbu laikā.
- To nevar padarīt vienā dienā.
- Paspēt visu padarīt.
1.1. Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
PiemēriMēneša laikā padarītais.
- Mēneša laikā padarītais.
- Pārskats par padarīto.
- Pilsētas domes padarītais.
1.2.Iesākt, pasākt.
PiemēriEs tur nekā nevaru padarīt.
- Es tur nekā nevaru padarīt.
Stabili vārdu savienojumiKo (tu) padarīsi.
- Ko (tu) padarīsi — saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) iegūst (jaunu īpašību).
PiemēriPadarīt cilvēku laimīgu.
- Padarīt cilvēku laimīgu.
- Ar slavēšanu padarīt iedomīgu.
- Dunduri padara zirgu nemierīgu.
- Padarīt augsni auglīgāku.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
PiemēriViņu mēģina padarīt par vainīgo.
- Viņu mēģina padarīt par vainīgo.
- Slimība var padarīt cilvēku par invalīdu.
- Padarīt tiltu par maksas tiltu.
- Bijušo nevar padarīt par nebijušu.
3.Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
PiemēriViņam neviens nekā nespēj padarīt.
- Viņam neviens nekā nespēj padarīt.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)darīt kaunu. Padarīt nekaitīgu. Padarīt sev galu.
- (Pa)darīt kaunu — apkaunot.
- Padarīt nekaitīgu — 1. Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).2. Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- Padarīt sev galu sarunvaloda — izdarīt pašnāvību.