tumsa
tumsa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
PiemēriNakts tumsa.
- Nakts tumsa.
- Ziemas dienas īsas, ātri uznāk tumsa.
- Melna, dziļa tumsa.
- Istabā valdīja tumsa.
- Tumsā neko nevarēja redzēt.
- Kliedēt tumsu.
- Baidīties no tumsas.
Stabili vārdu savienojumiGrimt tumsā. Pa tumsu.
- Grimt tumsā — kļūt vājāk redzamam tumsas dēļ.
- Pa tumsu — tumsā.
1.1.Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
PiemēriBeigt āra darbus vēlā tumsā.
- Beigt āra darbus vēlā tumsā.
- Izbraukt no mājām tumsā.
- Tikt mājās ar tumsu.
Stabili vārdu savienojumiMazā tumsā; mazā tumsiņā. Melnā tumsā.
- Mazā tumsā; mazā tumsiņā — agra rīta krēslā.
- Melnā tumsā — lielā tumsā.
- No tumsas līdz tumsai — no agra rīta līdz vēlam vakaram.
1.2.pārnestā nozīmē Tumsonība, izglītības, zināšanu trūkums; ļauni, naidīgi spēki.
PiemēriTumsas vara.
- Tumsas vara.
- Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu.
Stabili vārdu savienojumiGara tumsa. Kā pa tumsu.
- Gara tumsa — zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Kā pa tumsu — bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).