Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tumēt
tumēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.transitīvs Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
PiemēriTumēt ķīseli, zupu.
2.intransitīvs Biezēt, kļūt tumīgam.
PiemēriMērci sildot, tā sāk tumēt.