izmirt
izmirt 3. pers. -mirst, pag. -mira darbības vārds; intransitīvs
1.Nomirt (par daudziem vai visiem).
PiemēriAgrāk epidēmijās daudzi cilvēki izmira.
1.1.Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
PiemēriPamazām dzimta izmira.
1.2.Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
PiemēriDinozauri – izmirusi rāpuļu grupa.
2.Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
PiemēriPasažieru osta likās izmirusi.