Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sastiķēt sarunvaloda
sastiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
PiemēriSastiķēt salūzušo plauktu.
  • Sastiķēt salūzušo plauktu.
  • Viss, kas viņiem mugurā, ir nez cik reižu pāršūts, pielabots vai sastiķēts.
1.1.pārnestā nozīmē Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
PiemēriRežisors lugu sastiķējis no vairākām ainiņām.
  • Režisors lugu sastiķējis no vairākām ainiņām.
  • Apvienību pēdējā brīdī sastiķēja no izbijušām politiskām partijām.
  • Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
2.intransitīvs Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
PiemēriVīrs grīļīgā gaitā tuvojās stāvētājiem, cerībā sastiķēt.
  • Vīrs grīļīgā gaitā tuvojās stāvētājiem, cerībā sastiķēt.
  • transitīvs Sastiķēt kortelīti.