sastiepties
sastiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
PiemēriNesot baļķus, tā sastiepos, ka vakarā nevarēju pakustēt.
1.1.formā: trešā persona Tikt sastieptam (par ķermeņa daļu).
PiemēriPotīte sastiepjas.
2.Augot izstiepties, sastīgot.
PiemēriZemenēm sastiepušās stīgas.