sastiepties
sastiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
PiemēriNesot baļķus, tā sastiepos, ka vakarā nevarēju pakustēt.
- Nesot baļķus, tā sastiepos, ka vakarā nevarēju pakustēt.
- Mamma, nesot smagumus, sastiepās un dabūja bruku.
1.1.formā: trešā persona Tikt sastieptam (par ķermeņa daļu).
PiemēriPotīte sastiepjas.
- Potīte sastiepjas.
- Grūtniecības laikā saites un muskuļi viegli var sastiepties.
2.Augot izstiepties, sastīgot.
PiemēriZemenēm sastiepušās stīgas.
- Zemenēm sastiepušās stīgas.