sastērķelēt
sastērķelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iecietināt.
PiemēriSastērķelēt palagus.
- Sastērķelēt palagus.
- Sastērķelēta veļa.
- Māsiņas baltos halātos un sastērķelētās cepurītēs.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Sasaistīts, nebrīvs.
PiemēriPārgreznota, sastērķelēta skaistule.
- Pārgreznota, sastērķelēta skaistule.
- Viņš bija pārlieku saspringts, sastērķelēts.
1.2.Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
PiemēriSastērķelēti sabiedrības paradumi.
- Sastērķelēti sabiedrības paradumi.
- Oficiālie valsts svētki un visādas atceres dienas parasti ir tādi nopietni un sastērķelēti.