sastīgot
sastīgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Augot izveidot stīgas.
PiemēriZemenes sastīgo.
- Zemenes sastīgo.
- Dzērveņu stādījumi sastīgojuši.
1.1.pārnestā nozīmē Sasaistīt.
PiemēriSiltums plūst no sirds uz sirdi un sastīgo mūs kopā.
- Siltums plūst no sirds uz sirdi un sastīgo mūs kopā.
- Brīnumizturīgiem, smalkiem diedziņiem sastīgota šī pasaule, krustām šķērsām sadiegta, visās krāsās un nokrāsās laistās, skaņu skaņās skan un trīsuļo, vārdu vārdos kuras un buras.