sastiķēt sarunvaloda
sastiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
PiemēriSastiķēt salūzušo plauktu.
1.1.pārnestā nozīmē Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
PiemēriRežisors lugu sastiķējis no vairākām ainiņām.
2.intransitīvs Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
PiemēriVīrs grīļīgā gaitā tuvojās stāvētājiem, cerībā sastiķēt.