sastindzināt
sastindzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
PiemēriSals sastindzina peļķes.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
PiemēriAukstuma sastindzināti pirksti.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
PiemēriViņa dusmīgais skatiens mani sastindzināja.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
PiemēriIeejot pilī, nonākam kā citā pasaulē, kur sastindzināts laiks un telpa.