pieņemt
pieņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēmu transitīvs, darbības vārds
1.Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
PiemēriPieņemt samaksu.
1.1.Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
PiemēriLaikraksts pieņem sludinājumus.
2.Iesaistīt darbā pie sevis.
PiemēriPieņemt mājkalpotāju.
3.Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
PiemēriPieņemt četrus bāreņus.
4.Ļaut ierasties, sagaidīt pie sevis.
PiemēriPieņemt apmeklētājus.
6.Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
PiemēriPieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
7.Pārņemt (no kā), ieviest.
PiemēriPieņemt vīra uzvārdu.
7.1.Pāriet (citā ticībā).
PiemēriPieņemt islāmu.
Stabili vārdu savienojumiPieņemt kristietību.
Stabili vārdu savienojumiDievs pieņem. Pieņemt komisijā. Pieņemt lēmumu.