Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sastapt
sastapt sastopu [sastùopu], sastopi, sastop, pag. sastapu darbības vārds; transitīvs
1.Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt1.
PiemēriSastapt draugu.
  • Sastapt draugu.
  • Ceļā sastopam maskās pārģērbtus bērnus.
  • Mežā vienmēr sastopu cilvēkus, kas skrien, nūjo vai brauc ar skrituļslidām.
1.1.Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
PiemēriAugstu kalnos sastopam ganāmies kazas.
  • Augstu kalnos sastopam ganāmies kazas.
  • Ceļā sastapām vecu, pamestu kempingu.
  • Trokšņainai cilvēku grupai nav lielu izredžu mežā sastapt zvērus.
1.2.pārnestā nozīmē Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
PiemēriSastapu viņa acis, kas cieši vērās man sejā.
  • Sastapu viņa acis, kas cieši vērās man sejā.
  • Eju pa ielu, un manu skatienu sastop tik daudz izmisušu, vientuļu acu.
2.Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
PiemēriReti nākas sastapt tik gaišu cilvēku kā sirmā skolotāja.
  • Reti nākas sastapt tik gaišu cilvēku kā sirmā skolotāja.
3.Konstatēt (ko) pastāvam (kādā vietā, vidē).
PiemēriLatvijā biežāk sastopamas sējas un baltpieres zosis.
  • Latvijā biežāk sastopamas sējas un baltpieres zosis.
  • Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, sausserdis un dzeltenā dzegužkurpīte.
  • Vienus un tos pašus priekšmetus mākslinieka klusajās dabās sastopam atkārtoti.
  • Melngaiļa daiļradē sastopami gadījumi, kad etniskais slānis un oriģinālmūzika saplūduši vienotā veselumā.