Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sastapt
sastapt sastopu [sastùopu], sastopi, sastop, pag. sastapu transitīvs, darbības vārds
1.Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt1.
PiemēriSastapt draugu.
1.1.Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
PiemēriAugstu kalnos sastopam ganāmies kazas.
1.2.pārnestā nozīmē Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
PiemēriSastapu viņa acis, kas cieši vērās man sejā.
2.Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
PiemēriReti nākas sastapt tik gaišu cilvēku kā sirmā skolotāja.
3.Konstatēt (ko) pastāvam (kādā vietā, vidē).
PiemēriLatvijā biežāk sastopamas sējas un baltpieres zosis.