sastaipīt
sastaipīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sastaipījums lietvārds; vīriešu dzimte
2.Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
PiemēriPa visu māju bija sastaipīti gari diegi.
- Pa visu māju bija sastaipīti gari diegi.