saspuroties
saspuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
PiemēriMati saspurojušies.
- Mati saspurojušies.
- Ezis saspurojas un izlaiž adatas.
1.1.pārnestā nozīmē Saņemties.
PiemēriGaišais skatījums uz dzīvi liek saspuroties un nepadoties.
- Gaišais skatījums uz dzīvi liek saspuroties un nepadoties.
- Maziem uzņēmumiem krīzes laikā klājas dažādi, tomēr visi kā viens mēģina saspuroties un izdzīvot grūtajos apstākļos.
2.sarunvaloda Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
PiemēriBērni nereti saspurojas, ja tiem nepamatoti aizrāda, grib pamācīt.
- Bērni nereti saspurojas, ja tiem nepamatoti aizrāda, grib pamācīt.
- Viņas izpalīdzību citi mēdza izmantot ļaunprātīgi, tad viņa saspurojās – neesmu jau kalpone.