saņemties
saņemties -ņemos [-ņȩmuôs], -ņemies, -ņemas [-ņȩmas], pag. -ņēmos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
PiemēriRokas drebēja, bet viņa saņēmās.
- Rokas drebēja, bet viņa saņēmās.
- Saņemties un neizrādīt savu vājumu.
1.1.Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
PiemēriMācību gada beigās viņš ir saņēmies.
- Mācību gada beigās viņš ir saņēmies.
- Saņemties un aiziet pie ārsta.
2.formā: trešā persona Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
PiemēriZiemāji labi saņēmušies.
- Ziemāji labi saņēmušies.
- Jaunaudze krietni saņēmusies.
- Apsētie tīrumi saņēmušies.
3.Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSaņemties bibliotēkā daudz grāmatu.
- Saņemties bibliotēkā daudz grāmatu.
- Saņemties veikalā rupjo sāli.