sastāstīt
sastāstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
PiemēriSastāstīt melus, muļķības.
- Sastāstīt melus, muļķības.
- Viņam par mani sastāstīts daudz nepatiesa.
- Negribu neko solīt, lai nav tā, ka ko sastāstu un neizpildu.
- Dažreiz žurnālisti lasītājiem sastāsta briesmu lietas.