uzspurgt
uzspurgt 3. pers. -spurdz, pag. -spurdza darbības vārds; intransitīvs
1.Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
PiemēriAr troksni uzspurdz pīles.
- Ar troksni uzspurdz pīles.
- Baloži uzspurdz gaisā.
- Putns uzspurdz uz tuvākā zara.
2.Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
PiemēriKaut kur uzspurdz smiekli un jautrība.
- Kaut kur uzspurdz smiekli un jautrība.
- Uzspurdz bērnu gaviles.