piņķēties
piņķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
PiemēriKuram gribas piņķēties?
- Kuram gribas piņķēties?
1.1.Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
PiemēriPiņķēties ar jaunu svešvalodu.
- Piņķēties ar jaunu svešvalodu.
- Kad biju jaunāks, ar šallēm nepiņķējos.
- Es ar viņiem vairs nepiņķējos.
2.formā: trešā persona Mudžināties, mesties (piem., par diegiem, auklām).
PiemēriAukla piņķējas, met cilpas.
- Aukla piņķējas, met cilpas.
- Nezāles piņķējas pa kājām.
- Mati pēc šampūna lietošanas kļūst cieti un piņķējas.
2.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "piņķēties vaļā" Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).