Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piņķerēt
piņķerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Piņķēt.
PiemēriPiņķerēt vaļā vadu mudžekli.
  • Piņķerēt vaļā vadu mudžekli.
  • Piņķerēt zivis ārā no tīkla.