klupt
klupt klūpu, klūpi, klūp, pag. klupu darbības vārds; intransitīvs
klupiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
PiemēriKāja aizmetās un zēns klūp.
- Kāja aizmetās un zēns klūp.
- Klupt uz līdzenas vietas.
2.Strauji virzīties, mesties klāt.
PiemēriKlupt virsū ēdienam.
- Klupt virsū ēdienam.
3.Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
PiemēriSuns klūp garāmgājējam kājās.
- Suns klūp garāmgājējam kājās.
Stabili vārdu savienojumiKlupt virsū.
- Klupt virsū — uzbrukt, arī pārmest, rāt.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Klupt krāgā. Klupt matos. Uz deguna krizdams (klupdams).
- Klupdams krizdams idioma — lielā steigā (doties, virzīties).
- Klupt krāgā sarunvaloda — uzbrukt; arī pārmest.
- Klupt matos idioma — kauties, plēsties.
- Uz deguna krizdams (klupdams) idioma — sarunvaloda saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.