klupt
klupt klūpu, klūpi, klūp, pag. klupu darbības vārds; intransitīvs
klupiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
PiemēriKāja aizmetās un zēns klūp.
2.Strauji virzīties, mesties klāt.
PiemēriKlupt virsū ēdienam.
3.Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
PiemēriSuns klūp garāmgājējam kājās.
Stabili vārdu savienojumiKlupt virsū.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Klupt krāgā. Klupt matos. Uz deguna krizdams (klupdams).