Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klupt
klupt klūpu, klūpi, klūp, pag. klupu darbības vārds; intransitīvs
klupiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
PiemēriKāja aizmetās un zēns klūp.
  • Kāja aizmetās un zēns klūp.
  • Klupt uz līdzenas vietas.
2.Strauji virzīties, mesties klāt.
PiemēriKlupt virsū ēdienam.
  • Klupt virsū ēdienam.
3.Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
PiemēriSuns klūp garāmgājējam kājās.
  • Suns klūp garāmgājējam kājās.
Stabili vārdu savienojumiKlupt virsū.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams. Klupt krāgā. Klupt matos. Uz deguna krizdams (klupdams).