bezcerīgs
bezcerīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
bezcerīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
bezcerīgi apstākļa vārds
bezcerība sieviešu dzimte, lietvārds
bezcerīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
PiemēriJusties vājam un bezcerīgam.
1.1.Tāds, kas nerada cerības, izredzes (piem., par sekmēm, izdošanos).
PiemēriBezcerīgs stāvoklis.
1.2.Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
PiemēriBezcerīgs skatiens.
1.3.pārnestā nozīmē Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
PiemēriBezcerīga ainava.