bezbēdīgs
bezbēdīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezbēdīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezbēdīgi apstākļa vārds
bezbēdība lietvārds; sieviešu dzimte
bezbēdīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
PiemēriBezbēdīgu jauniešu pulciņš.
- Bezbēdīgu jauniešu pulciņš.
1.1.Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
PiemēriBezbēdīgs prieks.
- Bezbēdīgs prieks.
- Bezbēdīga dzīve.
- Bezbēdīgi pavadīt laiku.
- Bezbēdīgi smiekli.
- Izturēties droši un bezbēdīgi.
- Bezbēdīgi doties briesmās.