bezbiļetnieks
bezbiļetnieks lietvārds; vīriešu dzimte
bezbiļetniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
PiemēriLikt bezbiļetniekam samaksāt sodu.
- Likt bezbiļetniekam samaksāt sodu.
- Izraidīt bezbiļetnieku no sarīkojuma.