bezcerīgs
bezcerīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezcerīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezcerīgi apstākļa vārds
bezcerība lietvārds; sieviešu dzimte
bezcerīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
PiemēriJusties vājam un bezcerīgam.
1.1.Tāds, kas nerada cerības, izredzes (piem., par sekmēm, izdošanos).
PiemēriBezcerīgs stāvoklis.
1.2.Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
PiemēriBezcerīgs skatiens.
1.3.pārnestā nozīmē Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
PiemēriBezcerīga ainava.