bezcerīgs
bezcerīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezcerīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezcerīgi apstākļa vārds
bezcerība lietvārds; sieviešu dzimte
bezcerīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
PiemēriJusties vājam un bezcerīgam.
- Justies vājam un bezcerīgam.
1.1.Tāds, kas nerada cerības, izredzes (piem., par sekmēm, izdošanos).
PiemēriBezcerīgs stāvoklis.
- Bezcerīgs stāvoklis.
- Bezcerīga cīņa.
- Bezcerīga pozīcija šaha spēlē.
1.2.Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
PiemēriBezcerīgs skatiens.
- Bezcerīgs skatiens.
- Bezcerīgi atmest ar roku.
1.3.pārnestā nozīmē Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
PiemēriBezcerīga ainava.
- Bezcerīga ainava.