pie1
pie prievārds; kopā ar: ģenitīvs
1.Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
PiemēriStāvēt pie galda.
1.1.Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
PiemēriPienākt pie loga.
Stabili vārdu savienojumiPielaist pie stūres.
2.Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
PiemēriPielikt aizkarus pie loga.
2.1.Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
PiemēriŅemt pie rokas.
2.2.Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
PiemēriKlauvēt pie loga.
Stabili vārdu savienojumiĶerties pie darba. Pielikt pie darba.
3.Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
PiemēriPielikt pie zupas sāli.
3.1.Norāda uz to, kas tiek papildināts.
PiemēriDzert kafiju pie kūkas.
4.Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
PiemēriDzīvot pie vecākiem.
4.1.Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
PiemēriIziet pie vīra.
5.Norāda uz stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
PiemēriNākt pie samaņas.
6.Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
PiemēriNonākt pie secinājuma.
7.Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
PiemēriAugs pieder pie kurvjziežu (asteru) dzimtas.
8.Norāda uz to, kam (kāds) pielāgojas.
PiemēriPierast pie jaunajiem apstākļiem.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) pie šprices. (Nav) ne kapeikas pie dvēseles. Pie (pirmās) izdevības. Pie gatava galda.