picikato joma: mūzika
picikato [piciˈkato] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Spēles paņēmiens lociņinstrumentiem – skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu.
PiemēriDažreiz vijoles stīgas strinkšķina – to sauc par picikato.
1.1.Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
PiemēriJ. Štrausa "Picikato polka".
Cilme:No itāliešu pizzicato.