Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam pie.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (262):

Atrasts normatīvajos komentāros (61):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt (aiz kā, kam priekšā), piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
anarhists Anarhisma piekritējs.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
tukšs apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
garums Apjoms (piem., tekstam).
loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām, spējām); pazudināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
piedancot Ar dancošanu piepildīt.
piedārdināt Ar dārdināšanu piepildīt.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
piegaudot Ar gaudošanu piepildīt.
piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
uzsliet Ar grūtībām piecelt.

Atrasts piemēros (200):

piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
nomīt ..pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
nū "Nuuū, aiziet pie darba!"
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
nosvepstēt "piedodiet," viņš bikli nosvepstēja.
zosāda "pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
piegriezt "Tad es tev rīt piegriezīšu," sacīju Artūram.
tuk "Tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
pret- (Tvaika) pretspiediens.
siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
piedrukāt 5 un 10 latu banknotes vajadzēja piedrukāt klāt.
kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
piezobot Abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
ap Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.
sacepums Ābolu un biezpiena sacepums.
sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
abpusīgs Abpusīgs pieradums.
abrocīgs Abrocīgā grūšana, raušana, spiešana.
absolūts Absolūtais iedzīvotāju pieaugums.
apstāties Acis apstājās pie grāmatu plaukta.
pierast Acis pie tumsas pierada ātri.
piekalt Acis piekaltas fotogrāfam.
pielīt Acis pielija asarām.
pieriesties Acis pieriešas asarām.
pierietēt Acis pierietēja asarām.
pievērties Acis pieveras pašas no sevis.
iekšējs Acs iekšējais spiediens.
tonometrs Acu spiediena mērīšana ar tonometru.
piesārtums Ādas piesārtums.
sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
kinoteātris Afišas pie kinoteātra.
agars Agaram piemīt neitrāla garša.
agnostisks Agnostiska pieeja.
pieklaudzināt Agrā rītā kāds pieklaudzina pie loga.
piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
pieskaņa Agrāk šim vārdam bija negatīva pieskaņa.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
ahāts Ahāta krāsa ir atkarīga no dzelzs vai hlorīda piemaisījuma.
piegružot Aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām vietām.
piepulcēties Aicina vīru korim piepulcēties jaunus biedrus.
aicināt Aicināt pie galda.
saime Aicināt pie saimes galda.
sevis Aicināt pie sevis ciemos draugus.
pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
brangas Airējot atspiest kājas pret brangām.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
spiesties Aitas grūstījās un spiedās pie aploka vārtiem.
pielīt Aiz mājām sākās pielijis meža ceļš.
pievirzīties Aiz meža ceļš pievirzās tuvāk jūrai.
kārba Aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
piedūņot Aizaudzis, piedūņots dīķis.
aizbildnis Aizbildņa pienākumi.
aizdoties Aizdodies pie kaimiņa, uzzini, kā viņam iet.
aizdrāzties Aizdrāzties garām pieturai.
aiziet Aiziet pie friziera.
higiēnists Aiziet pie higiēnista.
hiromants Aiziet pie hiromanta.
patriekties Aiziet pie kaimiņiem patriekties.
pūšļotājs Aiziet pie pūšļotāja.
pakrāmēties Aiziet uz garāžu un pakrāmēties pie mašīnas.
aizjāt Aizjāt pieguļā.
aizjūgs Aizjūga piederumi.
žmiegt Aizkustinājuma jūtu pārņemts, žmiedzu meiteni sev pie krūts.
aizķert Aizķert ar piedurkni tējas glāzi.
aizlāpīt Aizlāpītas piedurknes.
pieturvieta Aizliegts smēķēt pieturvietu nojumēs.
aizlikt Aizlikt piecus latus par teātra biļeti.
aizmesties Aizmesties pie šuvējas.
aiznākošais Aiznākošajā pieturā viņi izkāpa.
aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
ķerties Aizpeld mūži pa Gauju, melnās krācēs zūd, cietiem pirkstiem pie radzēm ķeras: mirkli, vēl mirkli varbūt..
aizraust Aizraust ar slotu gružus pie krāsns.
aizskart Aizskart ar apvainojošām piezīmēm.
aizskriet Aizskriet pie kaimiņienes.
aizslaucīt Aizslaucīt skaidas pie krāsns.
aizslēgt Aizslēgt pagrabu ar piekaramo atslēgu.
slēdzene Aizslēgt vārtus ar piekarināmo slēdzeni.
aizspiest Aizspiest asiņojošu brūci.
aizspiest Aizspiest ausis ar pirkstiem.
auss Aizspiest ausis.
aizspiest Aizspiest ciet šļūtenes galu.
nāss Aizspiest nāsis.
aizspiesties Aizspiesties drūzmā līdz izejai.
aizstāvis Aizstāvja tiesības un pienākumi.
aizsūtīt Aizsūtīt pacientu pie acu ārsta.
aizšaut Aizšaut uz veikalu pēc piena.
aizšķērsot Aizšķērsot pieeju ezeram.
aiztraukt Aiztraukt odu no pieres.
pieķīlēt Aizvest automašīnu pie meistara, lai pieķīlē.
oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
pienotava Aizvest pienu uz pienotavu.
aizvest Aizvest slimnieku pie ārsta.
aizvilināt Aizvilināt pie draugiem.
turēties Akciju tirgus vērtība turas atkarībā no pieprasījuma, apgrozījuma.
iztaustīt Aklais ar spieķi iztausta ceļu.
piedēklis Aklās zarnas piedēklis.
silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
piere Akmens piere.
akmeņains Akmeņainais ceļš uz savu sapņu piepildījumu.
pievilināt Akmeņiem klātie kalni pievilina ceļotājus no visām pasaules malām.
regulēt Aknas regulē venozo asiņu pieplūdi sirdij.
mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
plūdens Aktiera runai piemita plūdena intonācija.
scenogrāfisks Aktieri darbojas scenogrāfiski pievilcīgā telpā.
pārdoties Aktieri spiesti pārdoties, lai izdzīvotu.
tēraudkrāsa Aktieris bija tērpies melnā smokingā un tēraudkrāsas kaklasaitē.
pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
piekritējs Aktīva, veselīga dzīvesveida piekritējs.
piekļūt Aktrise cenšas piekļūt šim raksturam.
pieglaudīgs Aktrise nebija nekāda mīļā, pieglaudīgā kukažiņa.
pietāte Aktrise pie šīs lomas strādāja ar dziļu pietāti.
piepildīt Aktrise rada emocionāli piepildītus tēlus.
sievietisks Aktrise tēlā ielika daudz sievietiskas pievilcības un valdzinājuma.
uzkalpoties Aktrise tikt pie lomas var arī lienot, uzkalpojoties, intrigojot.
šiks Aktrisei piemīt īpašs šiks.
lirisms Aktrisei piemītošais lirisms.
akušieris Akušieris pieņem dzemdības.
pielīts Akūts, hronisks pielīts.
pielonefrīts Akūts, hronisks pielonefrīts.
āķēt Āķēt klāt piekabi.
piebrukt Alas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
krītpapīrs Albums iespiests uz krītpapīra.
centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
pieaugums Algas pieaugums.

pie citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV