Paplašinātā meklēšana
Meklējam pie.
Atrasts vārdos (200):
- pie:1
- pie:2
- pie-:1
- apiet:1
- kāpiens:1
- kopiena:1
- nepiena:1
- pieadīt:1
- pieāķēt:1
- pieaugt:1
- pieauss:1
- pieaust:1
- piebāzt:1
- piebērt:1
- piebirt:1
- pieblēt:1
- pieburt:1
- piebūve:1
- piecatā:1
- piecelt:1
- piecept:1
- apieties:1
- apspiest:1
- atspiest:1
- cūkpiene:1
- iespiest:1
- iespiest:2
- izspiegt:1
- izspiest:1
- nopietns:1
- nospiest:1
- paspiest:1
- pieairēt:1
- pieauļot:1
- pieaurot:1
- piebadīt:1
- piebalss:1
- piebarot:1
- piebeigt:1
- piebīdīt:1
- piebilde:1
- piebilst:1
- pieblīst:1
- piebļaut:1
- piebrēkt:1
- piebrist:1
- piebrukt:1
- pieburāt:1
- piebūvēt:1
- pieccīņa:1
- aizspiest:1
- aunapiere:1
- aunapiere:2
- biezpiens:1
- dobspiede:1
- etiopieši:1
- iespietot:1
- izspiegot:1
- izspietot:1
- jaunpiens:1
- nepietikt:1
- nospiests:1
- pakāpiens:1
- pārpieris:1
- pārspiest:1
- pieaudzēt:1
- pieaudzis:1
- pieaugums:1
- piebaidīt:1
- piebalsot:1
- piebaurot:1
- piebiedēt:1
- pieblīvēt:1
- piebradāt:1
- piebraukt:1
- piebriest:1
- piebrūvēt:1
- piebungot:1
- piecarpus:1
- piecdienu:1
- piecepums:1
- aizupietis:1
- apkampiens:1
- apspiedējs:1
- cietpienes:1
- divkopienu:1
- eiropietis:1
- gaiļpiesis:1
- gludspiede:1
- iespiedējs:1
- iespiedums:1
- iespiedums:2
- izklupiens:1
- izspiedējs:1
- izspiešana:1
- kokospiens:1
- mazpienīgs:1
- mīkstpiene:1
- nenopietns:1
- nepieejams:1
- nopietnība:1
- nospiedošs:1
- nospiedums:1
- olimpietis:1
- pieaicināt:1
- pieāķēties:1
- piebakstīt:1
- piebārstīt:1
- piebērties:1
- piebikstīt:1
- piebildums:1
- pieblāzmot:1
- pieblietēt:1
- piebraucīt:1
- piebraukāt:1
- piebremzēt:1
- piebriedēt:1
- piecciparu:1
- piecdaļīgs:1
- piecdesmit:1
- piecelties:1
- piecepties:1
- apspiestība:1
- atspiesties:1
- dobspiedums:1
- iespiegties:1
- iespiesties:1
- iespiestuve:1
- izspiegties:1
- izspiesties:1
- kopiespaids:1
- nepiederīgs:1
- nepiederošs:1
- nepiedodams:1
- nepiekāpīgs:1
- nospiestība:1
- pieairēties:1
- pieaulekšot:1
- piebaldzēns:1
- piebarojums:1
- piebīdīties:1
- piebirdināt:1
- piebraucams:1
- piebrāzties:1
- piecbalsīgs:1
- pieccēlienu:1
- piecenojums:1
- aizspiesties:1
- caurspiedīgs:1
- gludspiedums:1
- iespieddarbs:1
- iespiedkļūda:1
- iezvanpieeja:1
- kopiedarbība:1
- lejupielādēt:1
- nepieciešams:1
- nepiedienīgs:1
- nepiedzīvots:1
- nepieēdināms:1
- nepieklājība:1
- nepieklājīgs:1
- nepiekritīgs:1
- nepielūdzams:1
- nepieļaujams:1
- nepiepildāms:1
- nepieredzēts:1
- nepiespiests:1
- nepietiekams:1
- nepietiekošs:1
- pārspiediens:1
- pārspiesties:1
- pieblīvētība:1
- piebrauciens:1
- piebrauktuve:1
- piebriedināt:1
- pieccīņnieks:1
- augstspiedums:1
- iespiedloksne:1
- indoeiropieši:1
- jaunpiedzimis:1
- ļaunpieminīgs:1
- nepiedzīvojis:1
- nepieredzējis:1
- nepiesātināts:1
- nepieskaitāms:1
- ofsetspiedums:1
- pašpietiekams:1
- piebiedroties:1
- asinsspiediens:1
- mazpieredzējis:1
- nepieciešamība:1
- nepietiekamība:1
- nepievienojies:1
- pamatpienākums:1
- paraolimpietis:1
- nepievienošanās:1
- pašpietiekamība:1
- piecdesmitnieks:1
- austrumeiropieši:1
- piecdesmitgadīgs:1
Atrasts etimoloģijās (262):
- No franču papier mâché 'sakošļāts papīrs'. (šķirklī papjēmašē)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No latīņu sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No latīņu collecta 'savākta nauda, piedalīšanās nauda'. (šķirklī kolekte)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No latīņu emeritus 'savus pienākumus izpildījis'. (šķirklī emeritēts)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No latīņu sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotips)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No latīņu praefixum, kam pamatā prae 'priekšā' un fixus 'piestiprināts'. (šķirklī prefikss)
- No latīņu sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī adekvāts)
- No latīņu ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt)
- No latīņu affixus 'piestiprināts'. (šķirklī afikss)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No latīņu agglutinatio 'pielīmēšana'. (šķirklī aglutinācija)
- No latīņu agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni)
- No latīņu aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts)
- No franču acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt)
- No latīņu accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No latīņu annexio 'pievienošana'. (šķirklī aneksija)
- No latīņu annotatio 'piezīme, atzīme'. (šķirklī anotācija)
- No latīņu appendix (appendicis) 'piedēklis'. (šķirklī apendicīts)
- No latīņu appelatio 'piesaukšana, pārsūdzība'. (šķirklī apelācija)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No latīņu applicatio 'pielikums'. (šķirklī aplikācija)
- No latīņu applicatus 'pieguļošs'. (šķirklī aplikatūra)
- No franču arranger 'pielāgot'. (šķirklī aranžēt)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču attaché 'pievienots'. (šķirklī atašejs)
- No franču attraction, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atrakcija)
- No latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktants)
- No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
- No franču attractif, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktīvs)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No latīņu (casus) dativus 'došanas, piešķiršanas locījums'. (šķirklī datīvs)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No azerbaidžāņu dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokuments)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No latīņu externus 'ārējs, nepiederošs'. (šķirklī eksternāts)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No grieķu emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma)
- No grieķu epitheton 'pielikums'. (šķirklī epitets)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No grieķu galaxias 'piena ceļš' (gala, galaktos 'piens'). (šķirklī galaktika)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No latīņu gradatio, gradus 'pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī gradācija)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No arābu halāl 'atļaujams, pieļaujams'. (šķirklī halāls)
- No grieķu hypothesis 'pieņēmums'. (šķirklī hipotēze)
- No angļu hippie. (šķirklī hipijs)
- No grieķu idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma)
- No latīņu infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts)
- No latīņu interesse 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No turku yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu meteōrismos 'pacelšanās, piepūšanās'. (šķirklī meteorisms)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- No latīņu compilatio, compilare 'laupīt; piesavināties, izmantot'. (šķirklī kompilācija)
- No latīņu compilare 'laupīt, piesavināties'. (šķirklī kompilēt)
- No latīņu competens (competentis) 'pienācīgs, spējīgs'. (šķirklī kompetents)
- No franču compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese)
- No latīņu compressare, comprimere 'saspiest'. (šķirklī kompresors)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No latīņu concessio 'atļauja, piekāpšanās'. (šķirklī koncesija)
- No franču communal 'kopienas'. (šķirklī komunāls)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No latīņu consensus 'piekrišana, vienprātība'. (šķirklī konsenss)
- No latīņu contingens (contingentis) 'pienācīgā daļa'. (šķirklī kontingents)
- No latīņu convectio 'sanešana, piegāde'. (šķirklī konvekcija)
- No vācu Kreppapier. (šķirklī kreppapīrs)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kriptogramma)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis)
- No franču croupier. (šķirklī krupjē)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- No itāliešu quinta 'piektā'. (šķirklī kvinta)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī lakto)
- No vācu Laktose, kam pamatā latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī laktoze)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No angļu logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No latīņu mantissa 'piedeva, papildinājums'. (šķirklī mantisa)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No grieķu pente 'pieci' un gramma 'svītra, līnija'. (šķirklī pentagramma)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotipija)
- No latīņu monumentum 'piemineklis'. (šķirklī monuments)
- No holandiešu mortier, kam pamatā latīņu mortarium 'piesta'. (šķirklī mortīra)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No franču nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers)
- No latīņu notatio 'apzīmējums, pieraksts'. (šķirklī notācija)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No grieķu ōsmos 'grūšanās, spiešanās'. (šķirklī osmoze)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No latīņu saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija)
- No grieķu pente 'pieci'. (šķirklī penta-)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No grieķu pentametros 'piecmērs'. (šķirklī pentametrs)
- No grieķu pentateuchos 'no piecām grāmatām sastāvošs'. (šķirklī Pentateihs)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No itāliešu pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No angļu piercing, pierce 'izdurt'. (šķirklī pīrsings)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No latīņu pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte)
- No latīņu radius 'riteņa spieķis, stars'. (šķirklī rādiuss)
- No vācu Rapier, franču rapière. (šķirklī rapieris)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu receptio 'pieņemšana' (recipere 'uzņemt'). (šķirklī recepcija)
- No latīņu recipiens (recipientis) 'saņēmējs'. (šķirklī recipients)
- No latīņu regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No latīņu repressio 'apspiešana'. (šķirklī represijas)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī seismogramma)
- No latīņu servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No latīņu statio 'stāvēšana, piestātne'. (šķirklī stacionārs)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No latīņu strictura 'sažņaugšanās, saspiešanās'. (šķirklī striktūra)
- No latīņu sub 'zem, pie'. (šķirklī sub-)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No latīņu sub 'zem, pie' un cutis 'āda'. (šķirklī subkutāns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un kultūra. (šķirklī subkultūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un arealis (area 'laukums, platība'). (šķirklī subareāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un atlantisks. (šķirklī subatlantisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Alpinus 'Alpu'. (šķirklī subalpīns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un ekvatoriāls. (šķirklī subekvatoriāls)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvs)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvisms)
- No latīņu sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No latīņu sub 'zem, pie' un compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī subkompensācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un stratum 'slānis'. (šķirklī substrāts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinentāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss)
- No arābu šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No latīņu tactus 'pieskāriens', 'sajūta'. (šķirklī takts)
- No vācu Takt, kam pamatā latīņu tactus 'pieskāriens, sajūta'. (šķirklī takts)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No grieķu typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija)
- No grieķu typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No angļu trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris)
- No vidusaugšvācu sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No vācu Pauspapier. (šķirklī pauspapīrs)
- No grieķu stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
Atrasts normatīvajos komentāros (61):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (aiz)triekt pie velna
- (ar) slapju pieri
- (būt) (cieši) pie sirds
- (būt) pie šprices
- (kādam) līp pie nagiem
- (kādam) līp pie pirkstiem
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (nav) spiesta lieta
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (pie)grūst pie sāniem
- (pie)vērst uzmanību
- (pie)vērst vērību
- acis ir pierē
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- aiziet pa pieskari
- aiziet pie senčiem
- aiziet pie tēviem
- apiet likumu ar līkumu
- apiet mājas soli
- apraut pienu
- ar nazi pie rīkles
- ar pieri sienā skriet
- arheoloģiskie pieminekļi
- arhitektūras piemineklis
- aste ir piesieta
- atlocīt piedurknes
- atrotīt piedurknes
- augsta piere
- auna piere
- ažiotāžas pieprasījums
- bez piecām minūtēm (kas)
- būt pie durvīm
- būt pie pilna saprāta
- būt pie pilnas saprašanas
- būt pie stūres
- būt pie vainas
- būt pie veselības
- caurspiedīgā radiācija
- cietpieņu ģints
- dabas piemineklis
- dabiskais iedzīvotāju pieaugums
- dabūt pie malas
- daudzkrāsu iespiedmašīna
- diastoliskais asinsspiediens
- Dievs pieņem
- dobspiedes tehnika
- doties pie miera
- dzīt pie velna
- ēdiens iespiežas rīklē
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena
- Ej (tu) pie velna!
- Ej pie deviņiem velniem!
- Ej pie velna!
- Ej pie visiem velniem!
- gadīties pie rokas
- gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt)
- gaisa spiediens
- galda piederumi
- ģimenes pieaugums
- glabāt kā aci pierē
- gludspiedes tehnika
- govs norauj pienu
- gulēt (kādam) pie kājām
- hidrodinamiskais spiediens
- iedzīvotāju dabiskais pieaugums
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums
- ielikt pieci (arī četri u. tml.)
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.)
- iesist kā ar āmuru pa pieri
- iet pie altāra
- iet pie bikts
- iet pie kāda
- iet pie mācītāja
- iet pie miera
- iet pie sirds
- ietriekt lodi pierē
- iezīst ar mātes pienu
- izdot pie vīra
- iziet pie vīra
- izlaist pienu
- izraut aci(s) no pieres
- izsaukt pie tāfeles
- izspiest caur zobiem
- izspiest kā citronu
- izspiest kukuli
- izspiest smaidu
- izzagt aci(s) no pieres
- ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav
- jokus pie malas
- kā ar cirvi pa pieri
- kā ar svinu pieliets
- kā auns pie jauniem vārtiem
- kā cūka (piedzēries, netīrs)
- kā Dieva nepieņemts
- kā no jauna piedzimis
- kā pie Bābeles (torņa)
- kā pie bikts
- kā pie tiesas
- kā pieaudzis
- kā piekalts
- kā pieklājas
- kā pielaulāts
- kā pielipis
- kā pienaglots
- kā pinekļi pie kājām
- kā pineklis pie kājām
- kā svina pieliets
- kā zars pie koka
- kājas pieaug
- kārt pie (lielā) zvana
- kaut vai izstiepies
- ķērnes piens
- ķert pie rīkles
- ķerties pie (pēdējā) salmiņa
- ķerties pie darba
- ķerties pie ieročiem
- ķerties pie lietas
- ķerties pie naža
- ķerties pie rīkles
- ķerties pie sirds
- ķerties pie spalvas
- ķerties vērsim pie ragiem
- kimono piedurknes
- klaudzināt pie durvīm
- klaudzināt pie vārtiem
- klauvēt pie durvīm
- klauvēt pie kāda durvīm
- kož (vai) acis no pieres laukā
- krāt santīmu pie santīma
- krist pie zemes
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.)
- kultūras piemineklis
- kumoss iespiežas rīklē
- kupināt pienu
- kupināts piens
- kur piens un medus tek
- kurpe spiež
- laist pie vārda
- lauku piens
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.)
- Lielā piektdiena
- lietiskie pierādījumi
- likt pie (lielā) zvana
- likt pie arkla
- likt pie lūpām
- likt pie malas
- likt pie mutes
- likt pie sienas
- likt pie sirds
- likt plecu pie pleca
- likt santīmu pie santīma
- lūrēt caur pieri
- medus spiedne
- mest pie malas
- mesties ar pieri mūrī
- mesties ar pieri sienā
- mesties pie rīkles
- mīkstpieņu ģints
- Mirušo piemiņas diena
- modernā pieccīņa
- nākt pie kāda
- nākt pie pārliecības
- nākt pie prāta
- nākt pie sajēgas
- nākt pie samaņas
- nav (ne) plika graša pie dvēseles
- nav (ne) sarkana graša pie dvēseles
- nav ne (plika) graša pie dvēseles
- nav pielaulāts
- nazis pie rīkles
- ne ko pielikt, ne atņemt
- ņemt pie sirds
- neņemt pie sirds
- nepiesātināts tvaiks
- nepievienošanās politika
- nesacīt ne pieci
- nesankcionēta piekļuve
- netrūkst ne putna piena
- nobīdīt pie malas
- nolikt pie malas
- nolikt pie vietas (kādu)
- nopietns precinieks
- noraut pienu
- nospiedošs vairākums
- nospiest pie zemes
- nospiest sirdi
- nospiest uz ceļiem
- novākt pie malas
- osmotiskais spiediens
- pagadīties pie rokas
- pāriet no vārdiem pie darbiem
- paspiest roku
- pastāvēt pie sava
- pasūtīt pie joda
- pasūtīt pie velna
- pasūtīt pie visiem velniem
- pazīt kā savus piecus pirkstus
- pēdējā brīža piedāvājums
- peru pieniņš
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- zveņģele Aizjūga piederums.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt (aiz kā, kam priekšā), piem., par debess spīdekļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
- parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
- anarhists Anarhisma piekritējs.
- kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
- rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
- lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
Atrasts piemēros (200):
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- nomīt ..pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
- iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- nū "Nuuū, aiziet pie darba!"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
- nosvepstēt "piedodiet," viņš bikli nosvepstēja.
- zosāda "pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- piegriezt "Tad es tev rīt piegriezīšu," sacīju Artūram.
- tuk "Tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
- spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- pret- (Tvaika) pretspiediens.
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
- piedrukāt 5 un 10 latu banknotes vajadzēja piedrukāt klāt.
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- piezobot Abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
- kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
- turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
- ap Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.
- sacepums Ābolu un biezpiena sacepums.
- sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
- piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
- abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
- abpusīgs Abpusīgs pieradums.
- abrocīgs Abrocīgā grūšana, raušana, spiešana.
- absolūts Absolūtais iedzīvotāju pieaugums.
- apstāties Acis apstājās pie grāmatu plaukta.
- pierast Acis pie tumsas pierada ātri.
- piekalt Acis piekaltas fotogrāfam.
- pielīt Acis pielija asarām.
- pieriesties Acis pieriešas asarām.
- pierietēt Acis pierietēja asarām.
- pievērties Acis pieveras pašas no sevis.
- iekšējs Acs iekšējais spiediens.
- tonometrs Acu spiediena mērīšana ar tonometru.
- piesārtums Ādas piesārtums.
- sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
- advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
- kinoteātris Afišas pie kinoteātra.
- agars Agaram piemīt neitrāla garša.
- agnostisks Agnostiska pieeja.
- pieklaudzināt Agrā rītā kāds pieklaudzina pie loga.
- piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
- pieskaņa Agrāk šim vārdam bija negatīva pieskaņa.
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- ahāts Ahāta krāsa ir atkarīga no dzelzs vai hlorīda piemaisījuma.
- piegružot Aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām vietām.
- piepulcēties Aicina vīru korim piepulcēties jaunus biedrus.
- aicināt Aicināt pie galda.
- saime Aicināt pie saimes galda.
- sevis Aicināt pie sevis ciemos draugus.
- pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
- piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
- pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
- brangas Airējot atspiest kājas pret brangām.
- saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
- spiesties Aitas grūstījās un spiedās pie aploka vārtiem.
- pielīt Aiz mājām sākās pielijis meža ceļš.
- pievirzīties Aiz meža ceļš pievirzās tuvāk jūrai.
- kārba Aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
- piedūņot Aizaudzis, piedūņots dīķis.
- aizbildnis Aizbildņa pienākumi.
- aizdoties Aizdodies pie kaimiņa, uzzini, kā viņam iet.
- aizdrāzties Aizdrāzties garām pieturai.
- aiziet Aiziet pie friziera.
- higiēnists Aiziet pie higiēnista.
- hiromants Aiziet pie hiromanta.
- patriekties Aiziet pie kaimiņiem patriekties.
- pūšļotājs Aiziet pie pūšļotāja.
- pakrāmēties Aiziet uz garāžu un pakrāmēties pie mašīnas.
- aizjāt Aizjāt pieguļā.
- aizjūgs Aizjūga piederumi.
- žmiegt Aizkustinājuma jūtu pārņemts, žmiedzu meiteni sev pie krūts.
- aizķert Aizķert ar piedurkni tējas glāzi.
- aizlāpīt Aizlāpītas piedurknes.
- pieturvieta Aizliegts smēķēt pieturvietu nojumēs.
- aizlikt Aizlikt piecus latus par teātra biļeti.
- aizmesties Aizmesties pie šuvējas.
- aiznākošais Aiznākošajā pieturā viņi izkāpa.
- aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
- ķerties Aizpeld mūži pa Gauju, melnās krācēs zūd, cietiem pirkstiem pie radzēm ķeras: mirkli, vēl mirkli varbūt..
- aizraust Aizraust ar slotu gružus pie krāsns.
- aizskart Aizskart ar apvainojošām piezīmēm.
- aizskriet Aizskriet pie kaimiņienes.
- aizslaucīt Aizslaucīt skaidas pie krāsns.
- aizslēgt Aizslēgt pagrabu ar piekaramo atslēgu.
- slēdzene Aizslēgt vārtus ar piekarināmo slēdzeni.
- aizspiest Aizspiest asiņojošu brūci.
- aizspiest Aizspiest ausis ar pirkstiem.
- auss Aizspiest ausis.
- aizspiest Aizspiest ciet šļūtenes galu.
- nāss Aizspiest nāsis.
- aizspiesties Aizspiesties drūzmā līdz izejai.
- aizstāvis Aizstāvja tiesības un pienākumi.
- aizsūtīt Aizsūtīt pacientu pie acu ārsta.
- aizšaut Aizšaut uz veikalu pēc piena.
- aizšķērsot Aizšķērsot pieeju ezeram.
- aiztraukt Aiztraukt odu no pieres.
- pieķīlēt Aizvest automašīnu pie meistara, lai pieķīlē.
- oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
- pienotava Aizvest pienu uz pienotavu.
- aizvest Aizvest slimnieku pie ārsta.
- aizvilināt Aizvilināt pie draugiem.
- turēties Akciju tirgus vērtība turas atkarībā no pieprasījuma, apgrozījuma.
- iztaustīt Aklais ar spieķi iztausta ceļu.
- piedēklis Aklās zarnas piedēklis.
- silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
- piere Akmens piere.
- akmeņains Akmeņainais ceļš uz savu sapņu piepildījumu.
- pievilināt Akmeņiem klātie kalni pievilina ceļotājus no visām pasaules malām.
- regulēt Aknas regulē venozo asiņu pieplūdi sirdij.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- plūdens Aktiera runai piemita plūdena intonācija.
- scenogrāfisks Aktieri darbojas scenogrāfiski pievilcīgā telpā.
- pārdoties Aktieri spiesti pārdoties, lai izdzīvotu.
- tēraudkrāsa Aktieris bija tērpies melnā smokingā un tēraudkrāsas kaklasaitē.
- pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
- piekritējs Aktīva, veselīga dzīvesveida piekritējs.
- piekļūt Aktrise cenšas piekļūt šim raksturam.
- pieglaudīgs Aktrise nebija nekāda mīļā, pieglaudīgā kukažiņa.
- pietāte Aktrise pie šīs lomas strādāja ar dziļu pietāti.
- piepildīt Aktrise rada emocionāli piepildītus tēlus.
- sievietisks Aktrise tēlā ielika daudz sievietiskas pievilcības un valdzinājuma.
- uzkalpoties Aktrise tikt pie lomas var arī lienot, uzkalpojoties, intrigojot.
- šiks Aktrisei piemīt īpašs šiks.
- lirisms Aktrisei piemītošais lirisms.
- akušieris Akušieris pieņem dzemdības.
- pielīts Akūts, hronisks pielīts.
- pielonefrīts Akūts, hronisks pielonefrīts.
- āķēt Āķēt klāt piekabi.
- piebrukt Alas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
- sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
- krītpapīrs Albums iespiests uz krītpapīra.
- centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
- pieaugums Algas pieaugums.
pie citās vārdnīcās:
LLVV
MEV