koda
koda lietvārds; sieviešu dzimte
1.Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
1.1.Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
PiemēriSonets ar kodu.
Cilme:No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda ‘aste’.