bluķis
bluķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īss, resns baļķa gabals.
PiemēriBluķis malkas ciršanai.
Stabili vārdu savienojumiBluķa vakars.
2.Liels, masīvs (piem., akmens, metāla) gabals.
PiemēriAkmens, cementa, klints bluķis.
Stabili vārdu savienojumiAste bluķī. Aste zem bluķa. Kā bluķis. Resns kā bluķis.