bļauris
bļauris lietvārds; vīriešu dzimte
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
PiemēriDažreiz tādi bļauri domā, ka taisnību var panākt tas, kurš skaļāk kliedz.
- Dažreiz tādi bļauri domā, ka taisnību var panākt tas, kurš skaļāk kliedz.
1.1.Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
PiemēriMazais bļauris negrib rimties.
- Mazais bļauris negrib rimties.
2.Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
PiemēriRudais bļauris.
- Rudais bļauris.
- Melnais bļauris.
- Bļauri ir lielākie un skaļākie Amerikas pērtiķi, to vokalizācija dzirdama vairāku kilometru attālumā.
Stabili vārdu savienojumiBļauru apakšdzimta.
- Bļauru apakšdzimta taksons [Alouattinae]