bļauris
bļauris lietvārds; vīriešu dzimte
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
PiemēriDažreiz tādi bļauri domā, ka taisnību var panākt tas, kurš skaļāk kliedz.
1.1.Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
PiemēriMazais bļauris negrib rimties.
2.Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
PiemēriRudais bļauris.
Stabili vārdu savienojumiBļauru apakšdzimta.