bluķis
bluķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īss, resns baļķa gabals.
PiemēriBluķis malkas ciršanai.
- Bluķis malkas ciršanai.
- Sazāģēt priedes stumbru bluķos.
- Sacirst bluķus pagalēs.
Stabili vārdu savienojumiBluķa vakars.
- Bluķa vakars — joma: folklora latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
2.Liels, masīvs (piem., akmens, metāla) gabals.
PiemēriAkmens, cementa, klints bluķis.
- Akmens, cementa, klints bluķis.
- Izveidot skulptūru no granīta bluķa.
Stabili vārdu savienojumiAste bluķī. Aste zem bluķa. Kā bluķis. Resns kā bluķis.
- Aste bluķī idioma — sarunvaloda saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- Aste zem bluķa idioma — sarunvaloda saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- Kā bluķis idioma — 1. Ļoti resns, arī pietūcis.2. Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.3. Ļoti slinks.
- Resns kā bluķis — ļoti resns.