bļāviens
bļāviens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
PiemēriNo mājas puses atskan izmisis bļāviens.
2.izsauksmes vārda nozīmē; sarunvaloda, neliterārs Lieto kā krievu lamuvārda "bļaģ" aizstājēju.
PiemēriBļāviens, nokavēju pēdējo autobusu!