bļaut sarunvaloda
bļaut bļauju, bļauj, bļauj, pag. bļāvu intransitīvs, darbības vārds
1.Kliegt, skaļi runāt.
PiemēriBļauj, ka visas malas skan.
1.1.Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
PiemēriBērns skrien bļaudams.
2.formā: trešā persona Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriĀrā bļauj kaķi.
Stabili vārdu savienojumiBļauj kā aizkauts.