pieplakt
pieplakt -ploku [-plùoku], -ploc [-plùoc], -plok [-plùok], pag. -plaku darbības vārds; intransitīvs
1.Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
PiemēriPieplakt pie sienas.
1.1.Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPieplakt ar ausi pie durvīm.
1.2.Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
PiemēriVisi pasažieri pieplok pie logiem.
1.3.Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
PiemēriKad demonstrēja seriālu, visi bijām pieplakuši pie televizoru ekrāniem.
2.formā: trešā persona Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
PiemēriDūmi neceļas augšā, bet pieplok zemei.